Pils ir būvēta 1214. gadā, vecās lībiešu pils vietā. Pēc Rīgas arhibīskapa Alberta rīkojuma nodedzinātās lībieša vadoņa
Kaupo koka pils vietā. Turaidas pils celtniecība saistās ar kristietības ienākšanu Latvijā. Pils pastāvēšanas laikā arī noticis bruņots konflikts starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni. Lai iegūtu savā īpašumā Turaidas pili, ir cīnījušies gan poļu, gan zviedru, gan krievu karotāji. Pārbaudes izrakumos (1953) zem vēlākās mūra pils slāņiem atklāta Turaidas pils senākā apbūve ar guļkoku ēku paliekām. Celtnēm bijis koka grīdojums un pavarda apkure. Tika atrasti naži, jātnieka piesis, krelles, piekariņi, keramika un citas lietas. Bronzas piekariņš ir Jaroslava Gudrā zīme, kas liecina par Gaujas lībiešu sakariem ar Krievzemi. Turpat 30 gadus Turaidas pilī ir strādājuši arheoloģiskā ekspedīcija Dr. habil. his. profesora Jāņa Graudoņa vadībā. Tās gaitā atrasta 4481 senlieta. Turaidas pils kļuvusi par arheoloģiski vispilnīgāko izpētīto pili Baltijas valstīs. Pils nocietinājumi izbūvēti Gaujas krasta augstienē, izmantojot kalna dabisko reljefu.
…
