Būtiska nevienlīdzība pastāv starp dažādajām tautībām. Augsta dzīves, izglītības līmeņa, valstīs pārsvarā dzīvo baltādainie cilvēki, bet tajās valstīs, kur ir zems dzīves, izglītības līmenis, augsta mirstība, izplatītākie ir citu ādas krāsu cilvēki.
Globālā stratifikācija veidojas neatkarīgi no valstu iedalījuma. Tiek vērtēts visas pasaules stratificētais iedalījums, jo galvenais ir iznākums. Pastāv pasaulē lielas atšķirības starp medicīnisko attīstību, dzimumu, izglītību, mirstības līmeni u.c.
Pirmkārt, stratifikācija raksturo apdzīvotību. Te tiek aplūkotas demogrāfiskās atšķirības – apdzīvotības plašumu un raksturīgumu. Nabadzīgākajās valstīs dzīvo visvairāk iedzīvotāju un līdz ar to tur ir sastopama biežāk mirstība un arī dzimstība. Savukārt bagātākajās valstīs dzimstība ir diez gan maza, vidēji divi bērni uz vienu sievieti. Lai vai kā katram dzimstības daudzumam ir savi plusi un mīnusi, kas iespaido sociālizāciju.
Otrkārt, veselība. Jo vairāk attīstīta valsts, jo lielāka iespēja, ka cilvēks piedzims bez īpašas infekcijas un varēs nodzīvot garāku mūžu, izmantojo medicīniskos sasniegumus.
Treškārt, izglītība. Iglītība ir ļoti varīga visās valstīs, pat visnabadzīgākajās. Šajā gadījumā arī ir nozīme valstu attīstībai, jo augstākattīstītajās valstīs ir iespējams apgūt ļoti plašu izglītības veidus, bet nabadzīgākajās valstiņās bērni pat mācībās mājās no vecāku zināšanām vai arī draudzes skolās. …
