-
Ārstēšana ar placebo efekta metodi
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Placebo efekta etioloģija | 3 | |
Nocebo efekts | 4 | |
Statistiskie rādītāji | 4 | |
Placebo vēsture | 5 | |
Ārstēšanas efektivitāte un iedarbības mehānisms | 6 | |
Falka Eiperta eksperiments | 8 | |
Ārstēšanas ētika | 9 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 10 |
Ārstēšanas ētika
Placebo efekts ir vienmēr ticis vērtēts pretrunīgi – joprojām nerimst diskusijas, vai ir ētiski mānīt pacientus. Platons reiz teica, ka “meli nerada prieku dieviem, bet der kā zāles cilvēkiem”.
It sevišķi karsti strīdi izraisījās Amerikā, kur vairāk nekā 60% aptaujāto ārstu pauda uzskatu, ka ir absolūti pieļaujams pacientiem nozīmēt placebo. Taču šāda rīcība nonāk pretrunā ar Amerikas Medicīnas asociācijas normām, kas noteic, ka nav ētiski lietot placebo. Kaut pētījumos zinātnieki pārliecinājušies, ka daudzus pacientus placebo ietekmē pozitīvi, asociācijas pārstāvji uzstāj, ka placebo drīkst lietot tikai ar pacienta piekrišanu. To var uzskatīt par neizdevušos joku, jo – kāds gan var būt placebo, ja slimnieku informē, ka medikamentu vietā viņam dos krītu un krāna ūdeni! Ņujorkas ātrās palīdzības ārsts Deivids Ņūmens, kas pašlaik kļuvis par Amerikas veselības aprūpes reformas skaļāko ruporu, uzsver “placebo paradoksu” – izmantot placebo varētu būt neētisks ārsta solis, bet neētiski ir arī “neizmantot kaut ko, kas var palīdzēt ārstēt”.
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, placebo efektu izmanto vienīgi zinātniskajos pētījumos, kad tiek izmēģinātas jaunas zāles. Lai pārbaudītu medikamentu iedarbību, pacientiem dod gan īstās zāles, gan viltus kapsulas un tad fiksē rezultātus.
Psihoterapeite Daina Poriņa, visa mūsu dzīve ir placebo un nocebo, jo mēs nepārtraukti cits citu ietekmējam gan pozitīvi, gan negatīvi. Tāpēc atliek gan sev, gan citiem novēlēt, lai pilnībā esam pārliecināti par ārstniecības metodi, kuru izmantojam. Jo izveseļošanās – tas taču ir dabisks process.
…
Placebo ir neīsta medicīniska iejaukšanās: ārsts slimniekam dod farmakoloģiski neiedarbīgas zāles, simulē operāciju, pārtrauc ārstējoša aparāta darbību, pacientam nezinot. Pacienta ticība, ka medicīniskā iejaukšanās ir notikusi, dažkārt patiešām panāk psihisku vai somatisku slimību ārstējošu efektu, ko sauc par placebo efektu. Tas ir izmērāms, nosakāms vai sajūtams uzlabojums veselībā vai uzvedībā, kas nav saistīts ar zāļu vai invazīvo ārstēšanu procesa laikā. Placebo efekts rada līdzīgu efektu, kas tiek sagaidīts no farmakoloģiski aktīvo vielu lietošanas (piemēram, antibiotiku). Tāpat arī neīstās operācijas un neīstās terapijas tiek uzskatītas par placebo. Jēdziens «placebo» cēlies no latīņu valodas un tulkojumā nozīmē «es patikšu». Šis vārds apzīmē fenomenu, kuru Otrā pasaules kara laikā novēroja amerikāņu ārsts Henrijs Bīčers. Kad sāka aptrūkt pretsāpju līdzekļi, viņš daļai ievainoto karavīru morfija vietā injicēja vārāmās sāls šķīdumu, un daļa pacientu atzina, ka sāpes ir mazinājušās vai pat mitējušās.