Šajā apakšnodaļā ir reglamentēta civiltiesiskā atbildība par nemantisko kaitējumu – morālo kaitējumu. Atšķirībā no ķermeniskā kaitējuma, šāda kaitējuma sekas var arī nebūt acīmredzamas, tomēr, ņemot vērā, ka sabiedrībai ir svarīgas ne tikai personas dzīvības, veselības un īpašuma neaizskaramība, piemēram, tiesības uz brīvību un personisko neaizskaramību, goda un cieņas neaizskaramību, šo tiesību neaizskaramību valsts uzskata par augstākajām pamatvērtībām, kas tai ir jāaizsargā. „Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem” (Satversmes 89.p.). Šo personisko tiesību vērtība ir tajā apstāklī, ka tās pastāv pašas par sevi un to reālās pielietošanas iespēja nosaka cilvēka stāvokli sabiedrībā. Izpratne par cilvēku tiesībām ir veidojusies ilgstoši, un par to nozīmīgumu liecina starptautisku dokumentu pieņemšana, piemēram, 1948. gada 10. decembra ANO „Vispārējā cilvēku tiesību deklarācija”. Šo tiesību vērtību pasvītro tas, ka par šādu aizskārumu ir paredzēta tiesas noteikta mantiska atlīdzība, papildus zaudējumu atlīdzībai vai neatkarīgi no to atlīdzības.…
