Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Eseja 'Inflācija', 1.
  • Eseja 'Inflācija', 2.
  • Eseja 'Inflācija', 3.
  • Eseja 'Inflācija', 4.
  • Eseja 'Inflācija', 5.
  • Eseja 'Inflācija', 6.
  • Eseja 'Inflācija', 7.
  • Eseja 'Inflācija', 8.
  • Eseja 'Inflācija', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Kas izraisa inflāciju?    4
  Galvenie inflācijas veidi    5
1.  Pieprasījuma inflācija    5
2.  Izmaksu inflācija    6
  Inflācija Latvijā    7
  Problēmas risinājumi. Secinājumi    8
  Izmantotā literatūra    9
Darba fragmentsAizvērt

Turpmākajos gados inflācijas līmenis tikai kritās un 2010. Gadā pat noslīdēja līdz -1.1%. Pēdējie dati ir reģistrēti šī 2011.gada septembrī un inflācijas līmenis uz šo laiku bija 4.6%. Eksperti uzskata, ka nākamgad inflācija svārstīsies tikai 2-3% robežās, jo no šī gada vidus preču cenu pieaugums pasaulē mazinājies, kā arī citu ekonomisku iemeslu dēļ mazināsies inflācija tieši Latvijā.

Problēmas risinājumi. Secinājumi.
1.Inflācijas apkarošanas teorija nepiedāvā efektīvus un ātrus inflācijas samazināšanas plānus. Inflācija ne vienmēr ir tikai slikta parādība, tai piemīt savi plusi un savi mīnusi. Lai gūtu panākumus ir jāmēģina realizēt tie pasākumi, kuru rezultātā plusu būs vairāk nekā mīnusu. Pirmais, kas būtu jādara Latvijas inflācijas gadījumā būtu tas, ka būtu jāmēģina uzveikt izmaksu inflāciju.
2.Taču, manuprāt visefektīvākais paņēmiens, kas pazeminātu inflāciju būtu stingra pretinflācijas politikas ievērošana, kas sevī ietvertu monetāro politiku, tās rezultātā samazinātos pieprasījuma inflācija, fizikālo politiku, kuras laikā samazinātu budžeta izdevumus un radītu nodokļu izmaiņas, kā arī struktūrpolitiku, kuras laikā veicinātu tik ļoti svarīgo konkurences politiku un inflāciju ietekmējošo administratīvi regulējamo cenu koriģēšanu. Šie visi pasākumi, ja tiktu veikti rūpīgi un ievērojot visus tā sauktos „noteikumus”, manuprāt, radītu lielu iespēju cīnīties ar inflāciju, taču tas radītu arī problēmas, jo īstenojot monetāro politikas procesā pasliktinātos investīciju vide, bet realizējot fiskālo politiku samazinātos iespēja novirzīt valsts līdzekļus prioritāriem pasākumiem. Un arī pielietojot struktūrpolitiku, tai atkal seko virkne citu problēmu.
3. Kā jau iepriekš minēts inflāciju nevar nocirst ar vienu revolucionāru cirtienu, to pierāda pretinflācijas politikas „blakusparādības”, kuras skaidri parāda, ja mēs tiešām vēlamies samazināt inflāciju, kaut kas būtu jāziedo tās vietā un nāktos ciest no cita veida problēmām.
4. Ir jāievēro mērenība it visā, arī ekonomikā un centienos samazināt inflāciju, lai vēlāk mēs neciestu no vēl lielākām problēmām.

Autora komentārsAtvērt
Atlants