Lasot Kārļa Skalbes literāro pasaku „Vilkacis”, sāku pārdomāt dzīvē tās lietas, kuras liekas pašsaprotamas! K.Skalbe pasakā atklājis cilvēka pārdzīvojumus, attiecības un cilvēku spēju samierināties ar likteni un dzīves netaisnībām, prasmi nenolaist rokas, un darīt visu iespējamo, lai situācija uzlabotos, pat ja nepieciešams mainīties pašam. Galvenais jautājums šajā pasakā ir kāpēc dzīve ir tik netaisna? Kāpēc vienam tā dod laimīgu un mīlošu ģimeni, bet otram, gluži pretēji, nelaimīgu un problēmām pārpilnu dzīvi? Kas ir tā pamatā, Dievs, pagātnes grēki, lāsts vai arī nepietiekama dzīves skola? Tas paliks mūžam neatbildēts jautājums, bet varbūt Skalbe šajā pasakā parāda savu patieso dabu?…
