Gaisma ir organisko vielu sintēzes enerģētiskais pamats. Tikai tur kur ir gaisma ir iespējama fotosintēze, kas ir galvenais veids, kādā no neorganiskās pasaules tiek veidota organiskā pasaule. Ir pazīstamas arī baktērijas kuras sintezē organisko vielu arī gaismas enerģijas iegūstot enerģiju oksidējot neorganiskos savienojumus (hemosintēzes process).
Par gaismas avotu kalpo Saules izdalītā enerģija. Augi Saules izdalīto enerģiju ar hlorofila starpniecību pārvērš ķīmiskajā enerģijā, ko tālāk izmanto organiskās masas sintēzē. Tas ir arī pirmais priekšnosacījums cilvēku un dzīvnieku eksistencei. Šis enerģijas avots ir Saules radiācija, kas biosfēru nodrošina ne tikai ar gaismu, bet arī ar siltumu, mitrumu un daudziem citiem ekoloģiskajiem resursiem. Atmosfēras virskārtas katrs kvadrātmetrs saņem ik sekundi 1,373 kW/m2.
Plūstot caur atmosfēru notiek šīs enerģijas izkliedēšanās. Tikai 67% no Saules enerģijas nonāk līdz atmosfēras dziļākiem slāņiem, vēl 9% enerģijas atstarojas no mākoņiem (kopā 42%). Apmēram 15% enerģijas absorbē atmosfēra un transformē to siltuma enerģijā, bet 16% pāriet izkliedētajā radiācijā, kas kopā ar tiešo radiāciju (27%) sasniedz Zemes virsmu (kopā 43%).…
