Baltijas valstis nonāk starptautiskā izolācijā
1939. gada vasarā A. Hitlers piedāvāja noslēgt savstarpēju neuzbrukšanas līgumu, kuru Staļins labprāt pieņēma, tādā veidā radot spiedienu uz Angliju un Franciju ar kurām viņš tajā laikā veda sarunas par sadarbību Eiropas drošības jautājumos. Staļins centās panākt, ka Anglija un Francija piekrīt , ka PSRS dod drošības garantijas pret Vācijas iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm. Tas bija mēģinājums ar diplomātiskiem līdzekļiem pakļaut Baltijas valstis PSRS ietekme.
PSRS diplomātiskais spiediens uz Baltijas valstīm
Trīsdesmito gadu beigās kļuva skaidrs, ka lielvalstu sadursme ir neizbēgama un Latvijas pasludinātā neitralitāte kara gadījuma bija veltīgs solis, jo Vācija un PSRS ar mazo valstu tiesībām nerēķinājās.
Latvijas politiku 30. gadu beigās nevar uzskatīt par tālredzīgu, jo netika pieļauta iespēja, ka Vācija un PSRS noslēgs sadarbības līgumu.
Netika pievērsta nepieciešamā uzmanība un netika piešķirti vajadzīgie līdzekļi valsts aizsardzības spēju nodrošināšanai.
PSRS izmantoja Baltijas valstu neticību saviem spēkiem un 1939. gada 5. oktobrī piespieda tās parakstīt „savstarpējās palīdzības līgumus” ( tie paredzēja sarkanās armijas karabāzu izvietošanu šo valstu teritorijās ).
Ārēji viss tika noformēts kā „lielā kaimiņa” palīdzība, kurai Latvija „labprātīgi” piekrīt. …
