Māksla ir specifiska vēsturiski izveidojusies apziņas forma. Lai gan salīdzinājumā ar zinātni tā ir senāka, tā tomēr paliek relatīvi “jauna”, ja salīdzina ar cilvēces vēsturi.
Māksla parādās jau tālā senatnē, kā alu zīmējumi, vēlāk parādās akmens un kaula skulptūras. Māksla ienāk cilvēka dzīvē un turpina attīstīties. Tā attīstās arī mūsdienās, un šodien tā nav tikai skulptūras un gleznas. Mūsdienās ir parādījies daudz mākslas veidu, piemēram, mūzika, kino u.t.t.
Taču, kas gan īsti ir māksla. Šodien kļūst arvien grūtāk noteikt, kas ir māksla. Definīcija vēsta, ka mākslas darbs ir jaunrades procesa rezultāts un lasītāja, klausītāja, skatītāja uztveres priekšmets. Tomēr mākslas būtība pilnībā nav izprotama, jo, ja mēs mēģinām to izskaidrot pašas mākslas ietvaros, tad pilnībā attaisnojas B. Kročes vārdi: “cenšanās atklāt mākslas mērķi ir absurda”. Tāpēc jāpievēršas cilvēka vēsturiskajai praksei, ārpus kuras nevar izskaidrot ne pašu cilvēku, ne arī kādu no viņa darbības sfērām. Lai gan ir izstrādāts daudzas teorijas saistītas ar mākslas izcelšanos, tomēr neviena pilnībā neizskaidro, kas ir māksla un kā tā radās.
Tiek uzskatīts, ka māksla palīdz veidot personības vērtību orientāciju un bagātina cilvēka garīgo pasauli, taču vai tad attīstoties cilvēkam neattīstās arī māksla.
…
