Es apsēdos uz celma un klausījos, vēl siltie saules stari sildīja manus vaigus. Šķita, ka tie rotaļājas ar mani, ik pa laikam iespīdot man acīs. es smējos. Bija tik viegli. Es piecēlos un skrēju. Pār laukiem, pļavām, svaigajiem arumiem, kuros varēja sajust sūro darba smaržu, pār kalniem un lejām, pār bērzu birzīm, kur lapas griezās virpuļos. gaiss bija veldzējošs, pūta rāms vējš. Tas lēnām cēla mani gaisā. Vēl skaistāka tu topi manā putna lidojumā! Latvija, mana bērnības zeme labā, mūžam daudz siltu vārdu par tevi mana sirds glabās!…
