Centrālā problēma tirgū ir cenu veidošanās. Cena ir preču un pakalpojumu vērtības novērtējums naudā. Ā.Smits mūsu cenu uztveri nosauca kā ”maiņas vērtību” un atdalīja to no jēdziena „lietošanas vērtība”. Cena ir sastīta ar priekšmetu robežvērtību. Ražošanas izmaksu pieaugums normālos apstākļos liek cenām augt. Noteiktos apstākļos, līdzsvara stāvoklī, priekšmeta cena ir vienlīdzīga tā ražošanas izmaksām, bet tas nav nepieciešams. Cena tirgū pilda noteiktas funkcijas:
1.Cenā ir ietverta visa nepieciešamā informācija par to, cik naudas patērētajam nepieciešama, lai iegādātos konkrētu preci.
2.Cena motivē ražotāju un patērētaju rīcību tirgū. Gan cenai paaugstinoties, gan pazeminoties tā maina patērētāja un ražotāju rīcību tirgū.
3.Cena ierobežo reto resursu patēriņu.
Piedāvājuma un pieprasījuma analīze dod organizētu loģisku struktūru, lai meklētu izskaidrojumu gan cenu līmenim, gan tā izmaiņām. Pieprasījumus ir noteikta veida preču daudzums, kuru patērētāji vēlas un ir spējīgi nopirkt par noteiktu cenu noteiktā laika posmā.1 Pieprasījuma līkne ir lejupslīdoša. Tā atspoguļo negatīvu sakarību starp preces cenu un piedāvājuma apjoma: augsta cena ierobežo patēriņu, bet, cenai pazeminoties, ja citi apstākļi paliek nemainīgi, tiek pirkts vairāks attiecīga prece vai pakalpojums. Šo cēloņsakarību ekonomisti sauc par pieprasījuma likumu, ko raksturo atsevišķi procesi:
1.Pazeminoties kādas preces cenai cilvēki, vēlas pirk šīs preces vairāk nekā tad, kad cenas ir augstas.…
