| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Patentu tiesību attīstības vēsturiskais aspekts | 3 |
| 2. | Intelektuālais īpašums kā īpašuma veids | 4 |
| 3. | Patentspējīga izgudrojuma pazīmes | 5 |
| 3.1. | izgudrojumu objekti | 6 |
| 3.2. | izgudrojumu veidi un kritēriji | 7 |
| 4. | Izgudrojuma pieteikuma īpatnības | 9 |
| 4.1. | Izņēmuma tiesības spēkā stāšanās | 14 |
| 4.2. | Patenta reģistrēšanas kārtība | 16 |
| 4.3. | Patenta atzīšana par spēkā neesošu | 18 |
| 5. | Intelektuālā īpašuma aizsardzību un informācija par patentu | 20 |
| 6. | Starpvalstu sadarbība intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai | 22 |
| Nobeigums | 25 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 26 |
Patentu sistēma ieinteresē izgudrotāju atklāt sabiedrībai sava labojuma būtību, pretī saņemot uz laiku iespējas ierobežot konkurentus, nodrošinot sev ekskluzīvas tiesības tirgū un līdz ar to paaugstinātu cenu saviem ar patentu aizsargātajiem izstrādājumiem. Pirmo patentu likumu mūsdienu valstu līmenī pieņēma Anglijas karalis Jēkabs Stjuarts 1623.gadā – „Nolikumu par monopoliem”. Daudzi šodien pielietotie izgudrojumi nāk no pagājušā gadsimta, piemēram, Edisona radītā kvēlspuldze, skaņu plate, A.Bella telefona aparāts, A.Nobeļa dinamīts. Šodien reģistrētie izgudrojumi savā vairākumā ir nelieli uzlabojumi, kuru lielais skaits nosaka tehnikas virzību. Izgudrojumam ir jābūt jaunam pasaules mērogā. Tādu prasību izvirza vairums valstu patentu likumdošana. Jebkura atklāti pieejama publikācija vai objekta izmantošana tiek uzskatīta par apstākli, kurš noliedz jaunumu, ieskaitot paša autora publikācijas.
Latvijas Republikā 1921.gada 22.decembrī Ministru prezidents apstiprināja „Pārgrozījumus noteikumos par izgudrojumu, modeļu un preču nozīmju aizsardzības apliecības un patentu izdošanas kārtību”, bet 1922.gada 17.maijā Latvijas Satversmes Sapulce pieņēma atbilstošu patentu likumu. Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kurai Latvijas Republika pievienojās 1925.gadā, paredz sekojošus ar patentiem un tamlīdzīgiem dokumentiem vai veidā aizsargājamus rūpnieciskā īpašuma objektus: izgudrojumus, rūpnieciskos paraugus, preču zīmes, lietderīgos modeļus, firmu nosaukumus negodīgas konkurences novēršanai. Rūpnieciskais īpašums tiek saprasts plašā nozīmē, attiecinot to uz rūpniecību, tirdzniecību, lauksaimniecību, medicīnu un citām nozarēm. Dažās valstīs reģistrē arī atklājumus un racionalizācijas priekšlikumus. Par izgudrojumiem – atzīst jaunu tehnisku risinājumu, kuru var rūpnieciski izmantot un kurš acīmredzamā veidā neizriet no zināmā tehnikas līmeņa.…
Intelektuālais īpašums atzīstams par īpašuma tiesību veidiem no civiltiesiskā aspekta, jo intelektuālajam īpašumam ir komerciāla vērtība, tā īpašniekam ir varas tiesība uz savu īpašumu, jo var rīkoties ar tā objektu pēc saviem ieskatiem, pie kam, īpašuma tiesības aizsargā likums, kas balstās uz personisko (morālo) tiesību un īpašuma tiesību uz savu darbu vai radīto produktu doktrīnas.
