Livonijas sabiedrībā, tāpat kā daudz kur šajā laikā, valdīja uzskats, ka tikai „līdzīgs var tiesāt līdzīgu”, līdz ar to Livonijā katrai kārtai bija savas tiesības, Viduslaiku tiesībās kā tādās ir vērojams partikulārisms, kas pieļāva, ka „ne tikai katrai kārtai, bet arī atsevišķiem novadiem un pilsētām bija savas tiesības.”1 Kā zināms- zemnieku tiesības regulējuši trīs normatīvie akti: Lībiešu-igauņu tiesības, Kuršu tiesības un Rīgas arhibīskapijas tiesības. Šīs bija privātas grāmatas, kas savu likuma spēku ieguva pavisam savādāk, nekā tas notiek mūsdienās.…
