Pāvils Rozītis - biogrāfija un literārā daiļrade

Dzimis Liepas Purapilpos saimnieka ģimenē. Mācījies Liepas pagastskolā, Valmieras pilsētas skolā un brāļu Liepipu proģimnāzijā (kopā ar R. Egli, L. Laicenu un N. Strunki). Valmieras rosīgā kultūras un sabiedriskā dzīve sekmēja interesi par lit. 1910.-1914. g. R. studējis A. Šaņavska Maska­vas Tautas universitātē vēsturi un filozofiju. Šajā posmā interesējies par impresionismu un krievu dekadenci. Daiļradē pievērsies galvenokārt dzejai. 1918. g. atgriezies Latvijā. 1921.-1927. g. studējis LU Juridiskajā fak. un paralēli vadījis Izglītības ministrijas Mākslas nodaļu. 1921-1926. g. bijis žurn. "Ritums" red., kā arī Tautas augstskolas lit. studijas vadītājs. Šajos gados pievērsies prozai. 1926. g. apmeklējis Itāliju, kur ticies ar M. Gorkiju. Kopš 1926. g. bijis apgāda "Latvju kultūra" red. Pēc Raiņa nāves vadījis Latvijas un PSRS tautu kul­tūras tuvināšanās b-bu, 1927-1928. g. bijis laikr. "Pēdējā Brīdī" red., tajā arī publicēts viņa romāns "Ceplis". 1935-1937. g. bijis Rīgas 3. pilsētas bib­liotēkas pārzinis. [1]
Pirmās publikācijas - tulkojumi laikr. "Jaunā Dienas Lapa" 1908. g. Gājis garu meklējumu ceļu, pievērsies dzejas formas studijām. Daiļdarbu into­natīvajā skanējumā plašs diapazons - no rezignāci­jas un dzīves nolieguma līdz dzīves slavinājumam. Novelēs plašs tematiskais loks, rakstījis gan anek­dotiskas, gan psiholoģiskas noveles. Romānos gan romantisks ("Valmieras puikas"), gan sociāli ass un ironisks Latvijas finansistu aprindu tēlojums ("Ceplis").
Miris Rīgā, apbedīts Meža kapos. [1]
Dzeja: „Kaijas” (1910), „Ziedu krūze” (1912), „Zīļu rota” (1918), „Jaunavības tornis” (1919), „Skanošais laiks” (1919), „Zobens un lilija” (1920), „Mans korāns” (1923), „Pie akas” (1927), „Sarunas” (1936).
Stāstu krāj.: „Granātu ziedi” (1920), „Portrejas” (1922), „Krāces” (1925), „Skaidas” (1935).
Romāni: „Divas sejas” (1921), „Uguns ceļi” (1924), „Ceplis” (1928), „Valmieras puikas” (1936), „Zemes prieks” (nepabeigts; 1937).…