Ja man vaicātu ,kas ir valoda, tad apdomājoties teiktu, ka tā ir tautas raksturojošs faktors, valsts sastāvdaļa un cilvēciskas būtnes pazīme. Mūsu valodas zināšanas ir atkarīgas no dzīves laikā iegūtās informācijās, precizējot informācijas kopienas, kas dēvējama par pieredzi.
Ludvigs Vitgenšteins vienā no savām lekcijām paudis viedokli ,kas bijis apstiprinošs Šopenhauera domu gājienam, proti , ka filozofija ir kā organisms un filozofijas grāmatas sākums un beigas ir liels pretrunu jūklis. Filozofijā nav iespējams noteikt konkrētu pamata viedokli ,jo katrai no mācībām un virzieniem sava taisnība. Kā piemēru varētu minēt kādu teksta fragmentu, kur tikai katrs trešais vārds būtu izskaidrots. Salīdzinot šos komponentus nonāktu līdz formulējumam, ka teksts ir valoda, bet gramatika ir šie iztrūkstošie vārdu skaidrojumi. Vitgenšteina kungs uzsver domu par to ,ka valodniecības un valodas problēmas nevar tikt atstātas novārtā, jo viens neatrisināts pavediens novedīs pie lielāka apmēra problemātikas.…
