Man patīk viņa dzejoļos atrast cieņu pret līdzcilvēkiem, veciem cilvēkiem, dabu un pasauli kopumā. Viņš nenievā, bet cildina, piemēram, vecenīti ar Miķeļu pušķīti rokās, jo viņa zina daudz, daudz vairāk nekā var šķist, paskatoties uz viņu un viņas sudrabapsarmoto Miķeļu slotiņu, kuru viņa nes pretī salnām. Vācietis noglauda lietas un pasauli ar vārdiem, vārdiem ar cieņu.
Es vēlētos kaut es spētu savas domas un jūtas par Ojāra Vācieša dzeju ielikt vārdos, bet tas nav iespējams, jo es savā vēl vidusskolnieces apziņā nevaru uzņemties pienākumu skaidrot Ojāra Vācieša dzejoļu motīvus.
…
