Zemie un augstie purvi ir visatšķirīgākie, piemēram, ja zāļu purvā visvairāk aug grīšļi, vides skābums ir sārmains, virsas reljefs ieliekts un ūdens ieguves avots galvenokārt ir gruntsūdeņi, tad sūnu purvā aug pārsvarā sfagnu sūnas, vides pH ir skābs, virsas reljefs ir izliekts un ūdens ieguve ir no atmosfēras nokrišņiem. Pārejas purvi ir starpstadija starp zemo un augsto purvu, jo tur atrodas augi, kas sastopami abos muklājos, ūdens un barības vielu ieguve notiek no atmosfēras nokrišņiem un gruntsūdens, vides pH ir vidēji skābs un virsas reljefs ir starp ieliektu un kupolveida. Lai gan visi šie trīs purvu veidi ir atšķirīgi tie ir cieši saistīti viens ar otru un laika periodā zemie purvi pamazām pāriet pārejas purvos, kuri atkal attīstās augstajos purvos.…
