Zināms, ka svešo zemju atklājumi aizsākās jau 9. gadsimtā, kad Vikingi jūras sirojumu laikā atklāja Islandi. Vēlāk 10.gs. Eiriks Torvaldsens (Rudais) atklāja Grenlandi. Tātad, būtībā ģeogrāfiskie atklājumi aizsākās 9.gs. Tomēr par jauno laiku sākumu uzskata 15. un 16. gadsimta miju. Pāreju no vidusslaikiem uz jaunajiem laikiem iezīmēja vairāki nozīmīgi vēstures notikumi, bet svarīgākie no tiem ir Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, reformācija un nacionālo valstu nostiprināšanās. Jaunos laikus datē periodā no 15. Gadsimta beigām līdz pirmajam pasaules karam (1914-1918).
1453. gadā turki, iekarodami Konstantinopoli, Eiropai aizšķērosja sauszemes ceļu uz Indiju. Eiropieši zināja kādas bagātības ir atrodamas Indijā, šīs bagātības vilināja Eiropiešus, tāpēc viņi bija spiesti meklēt citu tirdzniecības ceļu. Visnopietnāk Indijas bagātībās, valsts uzplaukumā un tirdzniecības attīstībā bija ieinteresēti portugāļi, spāņi, angļi, franči un holandieši. Ieinteresēto valstu valdnieki kļuva par finansētājiem, bet ieinteresētie jūrasbraucēji – par atklājējiem. …
