Studiju procesā, pētnieciskajā darbībā notiek zināšanu, iemaņu, prasmju veidošanās, kas ietekmē studējošo spēju apgūt mūsdienu prasībām atbilstošas zināšanas izmantošanai gan mācību procesā patlaban, gan profesionālajā darbībā tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Izglītība mainās līdzi sabiedriskajiem procesiem, “ tādējādi izglītības pamatpakāpēs un tālākizglītībā izvirzās prasība mainīt saturiskās darbības mērķi, galveno akcentu liekot uz cilvēka patstāvības, uzņēmības un atvērtības mainībai veidošanos. ” [ 4]
Mainoties pedagoģiskajai paradigmai, studenta mācīšanās, aktivitāte izziņas darbībā ir studiju pedagoģiskā procesa centrā, studējošo uzskati par zināšanām un zināšanu ieguves veidiem var atšķirties no docētāja uzskatiem, tādējādi pedagoģiskās mijiedarbības modeļa izvēle ir svarīgs nosacījums studiju kvalitātes nodrošināšanā.
Analizējot pedagoģiskās problēmas augstākajā izglītības sistēmā, jāatzīst, ka:
nav vispusīgi pētīta studējošo kompetence kā studiju produktivitāte un profesionālās darbības kvalitāti ietekmējošs faktors;
nav kompleksi apzinātas, izpētītas un aktualizētas pedagoģiskās problēmas augstskolā;
nav izstrādāti, aprobēti, modificēti daudzveidīgi didaktiskie modeļi, kas pilnībā nodrošinātu studiju kvalitāti.
Augstākā izglītība valsts augstskolās ir iegūstama latviešu valodā (to regulē 1998. gadā pieņemtais Izglītības likums un 1999. gadā pieņemtais Vispērējās izglītības likums).…
