Jau 1938.gadā sākās padomju varas preses uzbrukumi Baltijas valstīm; tika inscinētas dažādas provokācijas un izmantota daļas iedzīvotāju neapmierinātība ar pastāvošo autoritāro režīmu. Ir sarežģīti spriest, kā būtu bijis jārīkojas Ulmanim, tuvojoties PSRS varai, jo ir skaidrs, ka Latvija nebija gatava stāties pretī Krievijas karaspēkam. Liktenīga kļūda bija Kārļa Ulmaņa vienpersoniskā vara, pēc apvērsuma viņš bija apturējis Satversmi un līdz ar to, lēmumu par krievu karaspēka ienākšanu Latvijā, pieņēma prezidents pats nevis kāda likumīga, demokrātiska vara.
Nobeigumā varu secināt, ka Kārlis Ulmanis devis pozitīvu ieguldījumu Latvijas saimnieciskajā izaugsmē, kā arī veicinājis nacionālisma uzplaukumu, bet negatīvu politisko ieguldījumu Latvijas attīstībā. Lai arī Ulmaņa autoritārā iekārta bija maigākā diktatūra Centrālajā un Austrumeiropā, Latvija būtu veiksmīgi pastāvējusi kā demokrātiska valsts, un iespējams, okupācija nebūtu sākusies bez pretcīņas no latviešu puses.
…
