Fiziskā aktivitāte ir viens no iespaidīgākajiem faktoriem, kurš būtiski palielina pusmūža un vecāku cilvēku organisma adaptācijas iespējas. Taču,nosakot fiziskās aktivitātes veidu un metodiku, izvēloties noslogojumu, jāievēro vecāku cilvēku īpatnības. Fizioloģiskie un gerontoloģiskie pētījumi rāda, ka cilvēki, kas sasnieguži 65 gadu robežu, samērā ātri nogurst un ka atjaunošanās periods viņiem ir ilgāks nekā gados jauniem cilvēkiem. Jaunas kustību iemaņas veidojas lēnāk, un adaptācija ātruma un spēka slodzēm ir vājāka. Sistemātiksifiziskie vingrinājumi ievērojami uzlabo vecāku cilvēku pašsajūtu. Fiziski aktīvs veco ļaužu kontingents ievērojami retāk sirgst ar sirds išēmisko slimību, viņiem normalizējas paaugstinātais arteriālais spiediens, saglabājas un pat uzlabojas mugurkaula un locītavu kustīgums. Rezultātā šādi cilvēki ilgstoši saglabā darba spējas un aktīvu dzīves pozīciju, kļūst par ilgdzīvotājiem.1…
