Bagātie Ziemeļi un nabadzīgie Dienvidi. Jāsāk ar ļoti zīmīgu faktu, ka attīstīto valstu dienaskārtībā kā aktuālākie jautājumi nav dzeramā ūdens piegāde, pamatizglītības apgūšana vai sieviešu tiesības. Ja apskatām, kas satrauc 25 Eiropas valstis un to 450 miljonus iedzīvotāju, redzam, ka vieni no dominējošiem izaicinājumiem to dienaskārtībā ir tādi jautājumi, kā terorisma draudu mazināšana, masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošana, reģionālo konfliktu un organizētās noziedzības izskaušana, valstu nespēja pildīt tās funkcijas jeb t.s. vājās valstis, kā arī migrācija, kultūras mantojuma saglabāšana u.c. Taču, izpaliek palīdzības sniegšanas pasākumu apspriešana un nodrošināšana nabadzīgajām, jeb attīstības valstīm. Arī globalizācija kā tāda ir uzradījusi nepieciešamību pēc noteiktām un visiem pieejamām vērtībām, to skaitā-pēc drošības, taisnīguma, vides ilgtspējības, finansiālās stabilitātes, iespējas iegūt izglītību utt. Un-kas ir vissvarīgākais-rīcībspējīgas pārvaldības struktūras, kas var nodrošināt sabiedrības attīstībai nepieciešamās vērtības. Šo vērtību nodrošināšana prasa kolektīvu rīcību un atbildību. Taču ne visas valstis ir vienlīdz ieinteresētas darboties kopīgi šādu globālu mērķu sasniegšanai, jo bieži vien par svarīgākām tiek uzskatītas nacionālās intereses. Arī kā viens no ANO tūkstošgades attīstības mērķiem ir izskaust nabadzību un badu-uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kas pārtiek no mazāk nekā 1 ASV dolāra dienā. …
