Platona dialogos iztirzātās daudzas ētikas problēmas, taču galvenokārt mākslinieciska tēlojuma formā – viņš na devis detalizēti izstrādātu ētikas teoriju. Tāpēc Aristoteļa pievēršanās ētikai kā zinātnei bija novatoriska.
Aristotelis ar saviem darbiem ētikas jomā turpina Akadēmijā aizsāktās diskusijas par ētikas jautājumiem. Tiklab Platona, kā arī Aristoteļa uzskatos atsevišķa cilvēka laime nav šķirama no visas polisas laimes, tomēr Aristoteļa ētikā cilvēks ir vairāk atbildīgs par savu laimi nekā Platona ideālās polisas pilsonis.
Aristotelis uzskatāms par pirmo zinātnieku, kuram ētika jau ir atsevišķa zinātne, nodalījusies no filosofijas un daļēji arī no politikas.
„Nikomaha ētika” ir viengabalainākā, satura un izteiksmes ziņā pabeigtākā, tomēr var pamanīt , ka darbs tapis ilgākākā laika posmā.
Praktiskās zinātnes viņa izpratnē ir zinātnes par darbību [ praksis ], ko veic par savu rīcību atbildīgs cilvēks. Šāda darbība saistīta ar brīvu izvēli.…
