Rainis, rakstot lugu “Jāzeps un viņa brāļi”, izmantojis visas simbolisma virziena pazīmes, un tieši dzejā paustie problemātiskie raksturi, psiholoģiskie stāvokļi un Jāzepa vīzijas rada konfliktus, kas izvēršas par ciešanām ilgu gadu garumā, līdz liktenīgajai dienai.
Pirmajos cēlienos Jāzeps, manuprāt, savtīgi izmanto tēva labestību, attēlo sevi kā mūžīgo cietēju, kas starp brāļiem ir kā jērs vilku barā, tomēr, esot brāļu sabiedrībā, divkosīgais raksturs pielabinās ar mīlestības vārdiem. Tas ir tāpēc, ka šis tēva mīlulis nav redzējis citu pasauli, kā tikai nepatīkamo ganos iešanu, naudas trūkumu un brāļu naidu, iespējams, tieši tēva mīlestības akluma dēļ.
