Viena no svarigākajām valdības politikas jomām ir ekonomiskā politika. Ekonomikā ir iesaistīti visi cilvēki - gan darba ņēmēji, gan darba devēji, gan nestrādājošie - un arī valsts. Valsts varas ekonomiskā politika ietekmē valsts ekonomikas stāvokli un līdz ar to katru no mums. Lielākā daļa ekonomikas rādītāju regulāri mainās patērētāju, ražotāju un valsts lēmumu mijiedarbības rezultātā. [2, 148]
Valsts loma ekonomikā ir daudzveidīga. Pirmkārt, valsts rada apstākļus jebkurai saimnieciskajai darbībai. Ir nepieciešami noteikumi un likumi, kas regulē ekonomiskās attie-cības sabiedribā. Šiem likumiem ir jānodrošina cilvēkiem tiesības uzsākt saimniecisko darbību (dibināt uzņēmumus, ražot un pārdot), kā arī jānosaka pienākumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību (nodokļi un ierobežojumi). Likumi vienmēr darbojas noteiktas valsts ietvaros. Dažādām valstīm šie nosacijumi var būt atšķirīgi, tomēr mūsdienās notiek arvien lielāka likumdošanas unifikācija. Tas izskaidrojams ar ekonomikas globalizāciju. Arvien vairāk uzņēmumu darbojas ne tikai savas valsts teritorijā, bet arī starptautiskajā tirgū. Eiropas Savienības ietvaros valstis lielā mērā saskaņo ekonomisko likumdošanu, nosakot vienotus standartus gan nodokļu, gan iero-bežojumu ziņā. Tas nodrošina brīvu preču un pakalpojumu kustību visā Eiropas Savienības teritorijā.
Otrkārt, valsts pati piedalās ekonomiskajā darbībā līdztekus uzņēmumiem un privātpersonām. Valsts nodarbina cilvēkus - ierēdņus, karavirus, policiju u.tml., kas veido ievērojamu daļu no kopējās nodarbinātības. Daudz cilvēku ir saistīti ar valsts sektoru ekonomikā - strādā uzņēmumos un akciju sabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, valsts uzņēmumos, pašvaldībās un pašvaldību uzņēmumos. Parasti šādus uzņēmumus veido nozarēs, ko nav lietderīgi atstāt pil-nīgā privātuzņēmēju kontrolē.…
