Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.01.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 1.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 2.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 3.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 4.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 5.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 6.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 7.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 8.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 9.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 10.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 11.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 12.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 13.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 14.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 15.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 16.
  • Referāts 'Vides aizsardzības organizācijas Latvijā', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Teorētiskā daļa    5
1.1.  Kas ir interešu grupas?    5
1.2.  Kas ir NVO?    6
1.3.  NVO Latvijā    7
1.4.  NVO spēja ietekmēt politiskos procesus    8
2.  Empīriskā daļa    9
2.1.  Vides aizsardzības likumdošana    9
2.2.  Sabiedrības līdzdalība    10
2.3.  Vides aizsardzības organizācijas Latvijā    11
2.4.  Investīcijas Vides aizsardzībai    14
3.  Analītiskā daļa. Vides aizsardzības organizācijas Latvijā un pasaulē    15
4.  Nobeigums. Secinājumi    16
  Literatūras saraksts    17
Darba fragmentsAizvērt

1.Teorētiskā daļa.
1.1. Kas ir interešu grupas?
Latvijā un pasaulē ar vides aizsardzību nodarbojas nevalstiskas un sabiedriskas organizācijas,t.i.- interešu grupas.
Interešu grupas ir indivīdu kopums, kura organizēšanās mērķis ir atbilstoši kādām specifiskām interesēm ietekmēt varas institūciju lēmumus.
Dažām interešu grupām rūp ietekmēt tikai valdības publisko politiku, turpretī citas ir ieinteresētas ietekmēt arī politiskus lēmumus. Interešu grupu darbība var būt vērstagan uz izpildvaras, gan tislietu un likumdošanas institūcijām. Tās var darboties arī ar sabiedrības domas palīdzību. Interešu grupas darbojas kā starpnieks starp valdību un indivīdu, tomēr visas sabiedrības priekšā tās par pieņemtajiem lēmumiem nav atbildīgas. Interešu gupu teorijas pamatlicējs ir amerikāņu zinātnieks A. F. Bentlijs (1870- 1957), kura darbs “Pārvaldīšanas process: sabiedrības spiediena izpēte” (1908) bija pirmais biheivioristiski socioloģiskais pētījums par pārvaldīšanas procesu ASV ( pārvaldvaldīšanas process- kā cilvēku darbība, kuru nosaka šo cillvēku interes, savukārt indivīdi, kuriem ir kopīgas intereses savus mērķus vislabāk var sasniegt nevis individuāli, bet gan grupā).

Autora komentārsAtvērt
Atlants