Nobeigumā vēlējos vienīgi teikt, ka Latvijā ir ļoti bagāta daba, kas jāsaudzē, tauta, kura ir ļoti laba, bet tik un tā, kurai nepieciešams turpināt atjaunoties, jo ir jūtams, ka gandrīz 50 gadus ilgā okupācija ir samaitājusi daļu tautas. To vislabāk var just mazajā vēlmē darīt kaut ko pret novērojamo valdības patvaļu. Tāpat ir cilvēki Latvijas valdībā, kas dzenas pēc sava labuma, nevis labuma valstij un tās attīstībai. Visur valdību arī nevar vainot, bet es domāju, ka Latvijas tauta atgūsies no visām pašreizējam likstām un kļūs vienota. Nevajadzētu aizmirst arī savu vēsturi un bagāto un skaisto kultūru. Tas ir arī tas, ko novēlu Latvijai 90 gadu dzimumdienā, jo tauta, kas nezina savu vēsturi, ir tauta bez nākotnes. …
