Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Skriešanas biomehānika', 1.
  • Konspekts 'Skriešanas biomehānika', 2.
  • Konspekts 'Skriešanas biomehānika', 3.
  • Konspekts 'Skriešanas biomehānika', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Skriešanas ātrums (V) ir soļa garuma (L) un biežuma (f) funkcija - V=L• f
Palielinot distances garumu skriešanas vidējais ātrums samazinās: 100 metru distances skrējienā vidējais ātrums ir aptuveni 10 m/sekundē, bet maratona distancēs – augstāks par 5 m/sekundē.
Soļa garums atkarībā no distances garuma mainās nenozīmīgi: distancē uz 100 m – aptuveni 2,20 – 2,10 m, bet distancē uz 5000 m – aptuveni 1,90 – 2,00 m.
Daudz būtiskākas ir izmaiņas soļa biežuma ziņā. Soļa biežums mainās atkarībā no skriešanas ātruma.
Soļu biežums salīdzinot ar soļu garumu palielinās būtiski: no 3,2 soļi/sekundē distancē uz 5000 m, līdz 4,3 soļi/sekundē distancēs uz 100 m.
Skrienot atbalsta laiks ir gandrīz divreiz īsāks, nekā lidojuma laiks, un īpaši tas izpaužas sprintā.
Laiks, kuru skrējējs tērē, lai izdarītu vienu soli, palielinās līdz ar distances garumu: no 1,4 sekundēm uz 100 m, līdz 2,1 sekundei uz 5000 m.
Turklāt, kā saka profesionāļi, skriešana nav tikai skriešana. Tā ir arī vingrošana un relaksācija gan psiholoģiski, gan fiziski. Skriešanas disciplīnu garumi mēdz būt ļoti dažādi. Tādēļ katram ir jāizvēlas sev piemērotākais, jāprot sevi motivēt un veiksmīgi nokļūt līdz mērķim, kuru pats sev nospraud.

Autora komentārsAtvērt
Atlants