Šī revolūcija bija nacionāla –atbilstoša latviešu nācijas interesēm.Tā pirmo reizi sacēlās pret saviem apspiedējiem-vācu muižniecību un carisko Krieviju.Revolūcijas norises nevar nesaistīt ar latviešu sociāl demokrātu darbību,kas bija pirmā politiskā partija latviešu vēsturē-nacionāli organizēta latviešu strādnieku partija, un tās klātbūtne ir neapšaubāma visos svarīgajos notikumos pilsētās un laukos.
Latvijā viens no aktīvākajiem 1905. – 1907.gada revolūcijā bija Talsu apriņķis. Pilsētā nebija lielu rūpniecības uzņēmumu, bet tuvākajā apkārtnē bija lielas muižas – Oktes, Nurmuiža, Stendes, Pastendes un citas, kurās strādāja daudz kalpu un nabadzīgo zemnieku.
1905.gada janvāra notikumi Pēterburgā un 13.janvāra notikumi Rīgā izsauca lielu saviļņojumu arī Talsu novada ļaudīs. Strauji pieauga sociāldemokrātisko pulciņu skaits, vairākās muižās kalpi uzsāka streiku.
1905. – 1907.gada revolūcijai bija vairāki cēloņi: politiski, sociāli un ekonomiski.
Viens no visplašāk izplatītajiem mītiņiem Talsos notika 23.oktobrī Grunska viesnīcas (soda ekspedīcijas nodedzināta 1905.gada decembrī) zālē. Pēc mītiņa dalībnieki gājienā devās uz Grenču muižas laukiem, nesot sarkanus karogus un dziedot revolucionāras dziesmas. Grenču muižas laukos mītiņā piedalījās trīs līdz četri tūkstoši dalībnieku, uzstājās vairāki runātāji, norādot, ka cīņa vēl nebūt nav galā, ka uzvara, negāžot patvaldību nav iespējama.
Pieaugot revolucionārās kustības vērienam, mobilizējās kontrrevolūcijas spēki.…
