Mācība par izziņu ir viena no klasiskās filosofijas pamattēmām. Mācība par izziņu pamatojas uz subjekta un objekta pretstatīšanu – subjekts tiecas izskaidrot objektu, iegūstot patiesību par to. Mācību par izziņu sauc par gnosioloģiju. Mūsdienās lielākā daļa tradicionālo gnosioloģijas tēmu pārņēmusi kognitīvā zinātne (cognito – izziņa). Izziņa – viena no psihiskās darbības formām (kognitīvs process), kas nodrošina indivīda orientāciju pasaulē. Plašākā nozīmē – jebkuras psihiskas struktūras pamatfunkcija. Mūsdienu filozofija uzsver, ka izziņa norisinās kultūras, valodas un laikmeta ietvaros, tāpēc tā nesākas no „tukšas vietas” vai vienkārši no sajūtām. Izziņa ir saistīta ar cilvēka esamību pasaulē un jāskata tās kontekstā. …
