Lai izvirzītos mērķus īstenotu, jāorganizē plānu izpilde, jākoordinē cilvēku savstarpējā sadarbība.
Organizēšana – organizācijas resursu (ieskaitot cilvēku) koncentrēšana, sadale un koordinēšana, lai realizētu noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas mērķus. Tā ir tādas organizācijas struktūras veidošana, kas palīdz darbiniekiem sadarboties kopējo mērķu īstenošanā.
Organizācijas struktūra ir organizācijas sadalīšana noteiktās nodaļās (departamentos utt.) atbilstoši organizācijas mērķiem. N struktūras izveides atkarīgs organizācijas sakārtojums.
Organizācijas sakārtojums ir organizācijas struktūras veidošanas un sakārtošanas modelis, kas atbilst organizācijas mērķiem.
Kopumā to visu var saukt par organizēšanas procesu.
Galvenie darba organizēšanas veidi ir:
Specializētā darba dalīšana organizācijās ir darbu nodošana konkrētiem speciālistiem (jebkurā jomā), kas no organizācijas viedokļa varētu šo darbu izpildīt labāk nekā pārējie.
Specializācijas priekšrocības:
paaugstinās darbinieku kvalifikācija (prasmes, zināšanas, pieredze darbībā);
palielinās darba efektivitāte;
attīstās tehnika, kas sekmē visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu;
samazina darbinieku apmācību (trenēšanas) izmaksas.
Specializācijas trūkumi:
bieži darbinieki ir neapmierināti ar pārāk specializētu darbu to vienmuļā un neradošā rakstura dēļ;…
