| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Starptautisko krimināltribunālu jēdziens un vesturiskā attīstība | 4 |
| 2. | Starptautisko krimināltribunālu tiesiskais regulējums | 5 |
| 3. | Krimināltribunāliem piekritīgo lietu jēdziens | 7 |
| 4. | Starptautisko tribunālu nozīme | 12 |
| 4.1. | Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls | 12 |
| 4.2. | Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunāls | 13 |
| 4.3. | Starptautiskā Krimināltiesa | 14 |
| 4.4. | Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls | 14 |
| Nobeigums | 16 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 17 |
Secinājumi un priekšlikumi
Lai gan tribunālu darbība un lēmumi bieži tiek kritizēti, taču jāatzīst, ka tiem ir svarīga loma kā individuālās kriminālatbildības institūcijai un kā cilvēktiesību organizacijai gan pielietojot, gan arī attīstot eksistējošās cilvēktiesību normas. Tas 1)veicina attiecības starp cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām; 2)attīsta eksistējošu starptautisko cilvēktiesību garantiju režīmu un 3) rada sadarbības iespēju ar starptautiskiem cilvēktiesību organiem.
Izņēmuma un kara stāvokli raksturo iekšējā vai ārpolitiskā krīzi var novērst tikai ar valsts varas īstenotu ātru un enerģisku ārkārtas rīcību, kas ietver arī personu tiesību ierobežojumus. Tribunālus izveido tikai tad, kad tās ir nepieciešamas. Līdz ar to tiek ietaupīti resursi karatiesu uzturēšanai.
Lai arī tribunāli veic nozīmīgu lomu smagu noziegumu izmeklēšanā un vainīgo sodīšanā, taču svarīgi atcerēties, ka miera uzturēšanas un drošības reformu stratēģijas nevar tikt apskatītas izolēti, un starptautisko institūciju centieni jāsaskaņo un jāapskata kopumā, jālūkojas uz visām institūcijām, ņemot vērā hierarhiju, lai risinātu problēmas lokālā, nacionālā un globālā līmenī. Kā arī, mums jāņem vērā nopietnie izaicinājumi rast metodes, lai pārtrauktu visrupjākos cilvēktiesību pārkāpumus, it sevišķi kara laikā.
…
