Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Civilās aizsardzības jēdzieni', 1.
  • Konspekts 'Civilās aizsardzības jēdzieni', 2.
  • Konspekts 'Civilās aizsardzības jēdzieni', 3.
Darba fragmentsAizvērt

15. Komersantu uzdevumi un tiesības CA organizēšanā- Uzdevumi- ziņot ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un pašvaldībām par komersanta objekta teritorijā notikušo katastrofu un apziņot komersanta objektā nodarbinātos un tieši apdraudētās apkārtējās teritorijas iedzīvotājus, izstrādāt civilās aizsardzības plānu, ja komersanta objekts atbilst šā likuma 13.panta nosacījumiem, nodrošināt nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos, organizēt civilās aizsardzības pasākumu izpildi komersanta objektā.
Tiesības- Komersantiem ir tiesības izveidot civilās aizsardzības vienības reaģēšanai katastrofu gadījumos un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai.
15. Iedzīvotāju uzdevumi un tiesības CA- Tiesības- saņemt informāciju un brīdinājumu par katastrofām valstī vai attiecīgajā administratīvajā teritorijā un ieteikumus par rīcību katastrofu gadījumos, saņemt iespējamo palīdzību katastrofu gadījumos.
Uzdevumi- nekavējoties ziņot attiecīgajām valsts iestādēm un pašvaldībai par katastrofu vai tās draudiem, katastrofas gadījumā rīkoties saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu un elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sniegto informāciju, kā arī operatīvo un avārijas dienestu amatpersonu norādījumiem notikuma vietā, līdz operatīvo un avārijas dienestu ierašanās brīdim iespēju robežās veikt darbības katastrofas seku mazināšanai.
16. Katastrofu vispārīgais raksturojums, gatavības izsludināšana īpašu režīmu noteikšana- Katastrofa ir liela nelaime, kura negatīvi ietekmē sabiedrību vai apkārtējo vidi. Katastrofu rezultātā bieži vien tiek iznīcinātas ēkas, tilti un citi cilvēku radītie objekti. Katastrofas var būt dažādas, no kurām lielākā daļa ir dabas izraisītas. Teritorijā, kur radusies ārkārtēja situācija, nosaka īpašus dzīves, saimnieciskās darbības, informēšanas un citu veidu darbības režīmus atbilstoši ārkārtējās situācijas veidam, raksturam, apjomam, teritorijas saimnieciskajām, sociālajām un citām īpatnībām. Īpašie režīmi ir ārkārtējo situāciju preventīvo pasākumu, kā arī avārijas un glābšanas darbu un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumu sastāvdaļa.
Īpašos režīmus uz laiku, kas nepieciešams ārkārtējās situācijas normalizēšanai, nosaka:
1) Ministru prezidents - reģionā vai valsts teritorijā;
2) pēc republikas pilsētas, rajona Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšnieka ierosinājuma - domes (padomes) priekšsēdētājs attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants