Semiotiskā analīze ir kvalitatīvā pētniecības metode, kas ļauj izvērtēt vizuālo materiālu un saprast, ar kādiem paņēmieniem tiek veidoti tēli un stāstījums. Semiotiskā analīze ļauj kvalitatīvi pētīt datus, interpretējot zīmju nozīmes, kā arī vairāku zīmju kopējo nozīmi. Semiotikas teorētiķi nav stingri definējuši šo pētniecības metodi, līdz ar to pētniekam ir iespēja pašam izvēlēties kategorijas, kuras analizēt.
Britu semiotiķis Daniels Čandlers (Daniel Chandler) savos darbos runājis par zīmju denotāciju jeb tiešo nozīmi un konotāciju – vārda (zīmes) sociāli-kulturālo nozīmi, asociācijām, kas rodas, dzirdot šo vārdu. Arī veicot semiotisko analīzi, var runāt par zīmju tiešo nozīmi, kā arī mēģināt interpretēt zīmes konotāciju. Čandlers izveidoja kodu klasifikāciju, izdalot sociālos (social), teksta (textual) un skaidrojošos (interpretative) kodus.
Lai izvēlētos kategorijas, kuras pētīt, veicot kinofilmas semiotisko analīzi, ir jānosaka kino valodas pamatelementi. …
