Ilgstošā laikposmā sadzīves ķīmija var izraisīt: hormonālās sistēmas traucējumus, retikulāro orgānu (piem., aknu, liesas) bojājumus un hroniskas slimības, neauglību, veselības un attīstības traucējumus vēl nedzimušiem bērniem, ģenētiskas izmaiņas nākamajām paaudzēm, onkoloģiskas slimības, astmu, paaugstinātu jutīgumu pret ķīmiskām un dabiskām vielām, nervu sistēmas bojājumus un CNS slimības, piem., Parkinsona sindromu. Šīs visas problēmas rada cilvēki, bet ja tās tiek radītas no mums, tad jau mēs arī spējam darīt kaut ko lietas labā. Manuprāt, ka skolās būtu jāievieš vairāk par ½ sporta stundām bērniem sākumsskolā un pamatskolā, jau agrākā vecumā jāsāk mācīt par veselību, nevis tikai 12. klasē, jābūt aktīvākam arī satiksmes ziņā – jābrauc ar velosipēdu vai jāiet ar kājām , nevis jāprasa, lai vecāki vai lielākie brāļi/māsas mūs aizved. Ir jācenšas dzivot un ēst veselīgāk, ne tikai skolā, bet arī ikdienā. Brokastis nevajadzētu iesākt ar čipsiem vai kūkām. Labi, ka mūsu skolā tiek doti āboli vai burkāni un uzskatu, ka tā vajadzētu visās skolās un katrā klasē. Jauniešiem būtu vairāk jāuzmanāz no kaitīgajiem ieradumiem un to mēra dienā un atbilstoši savam vecumam, respektīvi līdz 18 gadiem nesākt smēķēt un lietot alkoholu, bet redzet apkārt esošos jauniešus, skats ir bēdīgs. Šajā jomā palīdzēt var tikai viņi paši sev.
…
