Viena no diezgan plaši izmantotām pētījuma metodēm ir kontentanalīze. Pastāv vairākas kontentanalīzes definīcijas. Walizers un Wienirs definē to kā sistemātisku procedūru, lai pārbaudītu ievāktās informācijas saturu. Krippendorfs definē to kā pētīšanas tehniku, lai veidotu atbildes reakciju un pamatotas atsauksmes no iegūtajiem datiem attiecībā pret saturu. Kerlingera definīcija – kontentanalīze ir sistemātiska, objektīva un kvantitatīva komunikācijas studēšana un analizēšana, kuras mērķis ir mērījuma mainīgie lielumi.
Kontentanalīze, kā arī vēsturiski salīdzinošie pētījumi un statistikas datu analīze pieskaitāma tā sauktajām "neuzbāzīgajām" metodēm (unobtrusive methods), kuru priekšrocība ir saistāma ar pētniecisku tehniku, kas neiejaucas un ir nereaktīva attiecībā uz pētāmo objektu. Tādējādi tiek samazinātas kļūdas, kas var rasties, ja pētāmais fenomens, piemēram, uzvedības subjekts apzinās zinātniskās novērošanas faktu, reaģē uz sev piešķirto lomu vai to ietekmē eksperimenta veicējs vai intervētājs.1 Vēbers definējis kontentanalīzi kā pētniecības metodi, kas izmanto procedūru kopumu, lai izdarītu drošus slēdzienus (spriedumus) par tekstu. Šie spriedumi var būt par ziņas sūtītājiem, pašu ziņu vai tās auditoriju.…
