Revolūcijas jaunajos un jaunākajos laikos

Kr. 1917.g.
mūsdienās par pārliecinošāko var uzskatīt teorētisko koncepciju, kura KR revolūciju parāda kā zemnieku kara viļņa sākumu pasaulē, kurus izsauca tieši zemnieku tradicionālās iekārtas pretestību kapitālisma izaicinošai iedarbībai. Pēc Kautska domām, KR revolūcijas iznākums bija kapitālistiskāks iekārtas likvidācija KR un spēcīgs stimuls, lai kapitālisms nostiprinātos rietumos. KR revolūcijas nosacījums bija tās unikālais kopienas zemniecības un jaunās strādnieku šķiras apziņas celšanas apvienojums = strādnieki + zemnieku savienība. KR revolūcijā runa ir nevis par izolētiem konfliktiem un pretrunām - politiskām un sociālām, bet par to savienojumu vienā lielā ar atsevišķiem iemesliem neizskaidrojamā civilizācijas krīzes sistēmā. Krīze aptver visu sabiedrību un katru sabiedrības indivīdu. Konservatori – cenšas pierādīt KR revolūciju kā ļaundaru intrigas, kuri samaitājuši labo tautu un noteikuši netaisnīgāku un skaudrāku kārtību nekā pie „vecā režīma”. Suhonovs – kā aculiecinieks noliedz tādu populāru šodienas versiju, pēc kuras oktobra revolūcija bija apvērsums, boļševiku sazvērnieku rezultāts. Kā arguments sazvērnieku versijai kalpo fakts , ka ziemas pili ieņēma niķeli spēki. M Prišvins noteica, ka varas pārejas Padomēm nozīmēja tieši civilizētu iztēli, ka mēģinājums nostāties uz rietuma ceļa valstiskuma attīstībā neizdevās. Tāda mēroga revolūcijas ir dziļākas krīzes atrisinājums, nekā tikai politiskas vai ekonomiskas.
Vācija:
1. Marksistiskā – interpretācija – 1918.g. revolūcija palika pēc sava rakstura buržuāziski demokrātiska revolūcija, kura zināmā mērā tika realizēta ar proletāriskiem līdzekļiem un metodēm;
2. Revizoriskā pieeja - kritizē sociāldemokrātus (Ebertu), un kopumā revolucionārās kustības negatīvs vērtējums;
3. trešais ceļš – alternatīvo lēmumu mērķis primāri varēja būt tāds valsts iekārtas radīšana, kura īsti nebūtu parlamentāra demokrātija, ne arī diktatūra
Anglijas revol. 1640-1660
Anglijā revolūcija nostiprināja protestu pārākumu un konstitucionālās valdības vigu versiju, ka katra no galvenajām tēmām – konstitūcija, vienība un impērija radīja literatūru (17.gs.), ka , kura veicināja ilgstošu pārliecību par Lielbritānijas vadošo lomu pasaulē 18.gs. sākumā. Vigu vēstures aizsācējs Poles Repins , darbā „Anglijas vēsture” (10.sēj) parāda galveno ideju – ka Anglijas pārvaldes sistēmas ir unikāls kontinuitātes rezultāts , tās principi ir mūžīgi un nemainīgi un tas ir vienīgais temats, ko ir vērts Lielbritānijas vēsturē pētīt.

…