2001. gada 11 martā Latvijā notiks kārtējās pilsētu, pagastu un šoreiz arī novadu pašvaldību vēlēšanas. Lai gan pašvaldību darbam iedzīvotāju dzīvē ir tikpat nozīmīga loma kā parlamenta lēmumiem, līdz šim vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās bijusi zema - 1995. un 1997. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai aptuveni puse Latvijas balsstiesīgo pilsoņu.
Šajās tiks ievēlētas 72 pilsētu domes, 473 pagastu padomes un pirmo reizi arī 7 novadu domes- šajās vēlēšanās būs 552 vēlēšanu apgabali. Kopumā Latvijā jāievēlē 4329 deputāti. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām pirmo reizi partiju vai to apvienību saraksti būs nepieciešami ne tikai lielajās pilsētās, bet ikvienā pilsētā un novadā, kur dzīvo vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Pirmo reizi arī prasīts, lai katrā pašvaldībā vēlēšanās piedalītos vismaz 2 deputātu kandidātu saraksti.
Situācija pirms pašvaldību vēlēšanām.
Gatavību piedalīties gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās izteikušas visas parlamentā pārstāvētās partijas - Tautas partija (TP), savienība “Latvijas Ceļš” (LC), apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), sociāldemokrāti, apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) un Jaunā partija (JP), kā arī vairākas ārpusparlamenta partijas - Latvijas Demokrātiskā partija (LDP) - bijusī Demokrātiskā partija “Saimnieks” (DPS), Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un citas. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās vislielākie panākumi bija LZS un DPS, kas kopumā ieguva attiecīgi 171 un 83 deputātu mandātus visā valstī kopumā. …
