Gaisma..... Grūti ir iedomāties dzīvi bez gaismas – gaisma kā siltuma avots, gaisma kā signāls, gaisma kā psiholoģiskā stāvokļa regulators. Viss dzīvais dabā rodas un attīstās gaismas un siltuma ietekmē. Gaisma ir viens no svarīgākajiem dabas izziņas līdzekļiem. 90% no informācijas par apkārtējo pasauli cilvēks uztver ar redzes palīdzību. Jau sen cilvēkiem bija pazīstamas ķermeņu krāsas, to maiņa atkarībā no apgaismojuma. Bija pazīstama krāsu rotaļa slīpētos dimantos un stikla prizmās. To izmantoja rotaslietās. Bija zināms arī, ka attēls, ko rada objektīvs, malās ir krāsains. Tomēr šīm parādībām vēl 17. gadsimta vidū nebija atrasts izskaidrojums.
Mūsdienās ir zināms, ka darba vietas normāls apgaismojums veicina darba ražīgumu, Saules gaisma paaugstina organisma pretestības spēju dažādām slimībām, uzlabo cilvēka garastāvokli, tāpat arī cilvēkam patīk raudzīties ugunskura, kamīna vai sveces liesmās. Par krāsu psiholoģisko iedarbību jau Gēte rakstīja, ka zila gaisma „pasniedz visu skumjā gaismā”, bet dzeltena „iepriecina aci, paplašina sirdi, uzmundrina dvēseli, un mēs tūliņ sajūtam siltumu”.…
