-
Elpošanas orgānu sistēma
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Elpošanas orgānu sistēma | 3 | |
| Elpošanas orgānu sistēmas funkcija | 4 | |
| Elpošanas ceļi | 4 | |
| Deguna dobums | 5 | |
| Deguna blakusdobumi | 5 | |
| Rīkle | 5 | |
| Balsene | 6 | |
| Traheja | 7 | |
| Bronhi | 7 | |
| Plaušas | 7 | |
| Diafragma | 8 | |
| Elpošanas orgānu sistēmas slimības | 8 | |
| Izmantotā literatūra | 9 | |
| ielikums | 10 |
Pneimonija jeb plaušu karsonis- ta ir plaušu iekaisuma slimība. To bieži raksturo kā plaušu alveolu iekaisumu un nepareizu alveolu aizpildījumu ar šķidrumu. Simptomi- klepus, sāpes krūšu kurvī, drudzis, apgrūtināta elpošana.
Astma- elpceļu slimība, kā rezultātā rodas augsta jūtība pret kairinātājiem, kas izraisa elpceļu saslimšanas. Kairinātaji ir dažādi alargēni - pārtikas produkti, augu ziedputekšņi, dzīvnieku spalvas, kā arī ķimiskas vielas. Slimībai raksturīgs pēkšņs elpas trūkums.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), - progresējoša slimība , kura bojā elpošanas ceļus un plaušu audus. Galvenais HOPS cēlonis ir smēķēšana (80-90% gadījumu) (8)
Plaušu vēzis- ļaundabīgu audzēju grupa, kas attīstās no plaušu un bronhu izklājošiem audiem. Plaušu vēzis ātri progresē, ļaundabīgās šūnas izplatās pa organismu, radot metastāzes- jaunus ļaundabīgus mezglus citos orgānos.
Nereti slimības hroniskajai un smagajai gaitai par iemeslu ir tas, ka iedzīvotāji neapzinās veselības problēmu nopietnību, negriežas pie ārsta, nodarbojas ar pašārstēšanos un tml. Ļoti nozīmīgs faktors šo slimību izplatībā ir veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte. Saslimstību ar minētajām slimībām mazinātu gan veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, gan iedzīvotāju izglītošana slimību atpazīšanā un rīcība saslimšanas gadījumā, kā arī profilakses pasākumi, kas saistīti ar veselīgu dzīvesveidu (atkarības vielu lietošanas samazināšana, veselīgs uzturs, pietiekama fiziskā aktivitāte, organisma norūdīšana).
…
Elpošanas orgānu sistēma Respiratory system Elpošana ir cilvēka dzīves pamatā. Lai gan tā ir vienkārša un automātiska darbība, tā pilda visnozīmīgāko procesu - iespaido organisma fizioloģiskās funkcijas, kā arī nodrošina skābekļa uzņemšanu, tā transportēšanu uz šūnām un ogļskābās gāzes izvadīšanu. Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas uzdevums ir nodrošināt organisma patstāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu (1). Cilvēki elpo arī ar ādas palīdzību, bet tā ir tikai 1-2 % nodrošina no kopējās gāzu apmaiņas. Diennakts laikā cauri plaušām izplūst ap 10 000 litru asiņu (7 litri minūtē) un ap 9 000 litru gaisa (vidēji 6,2 litri minūtē.) Jaundzimuša bērna elpošanas frekvence sasniedz 40 – 50 reizes minūtē, tajā pat laikā, pieauguša cilvēka vecumā ,vairs tikai 14 – 16 reizes minūtē. Elpošanas orgānu attīstība sākas no embrionālās attīstības 4. nedēļas beigām. Sestajā embrionālās attīstības mēnesī beidz veidoties visi elpošanas ceļi, bet plaušas tikai šajā laikā sāk attīstīties (2). Elpošanas orgānu sistēma ir vienīgā sistēma, kura nedarbojas embrionālas attīstības laikā un ir arī par iemeslu tam, kāpēc priekšlaicīgi dzimušie bērni, ne vienmēr var izdzīvot. Smadzenēs šūnu bojāeja sākas jau pēc 5-8 minūtes pēc skābekļa piegādes beigām. Elpošanas darbība sastāv no pieciem procesiem: 1. Ārējā elpošana jeb plaušu ventilācija 2. Gāzu apmaiņa plaušās 3. Gāzu transports ar asinīm 4. Gāzu apmaiņa audos 5. Iekšējā elpošana (3)
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
