-
Latvija 1905.gada revolūcijā
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Jaunā strāva | 4 | |
| Latviešu dzīve pirms revolūcijas | 5 | |
| Revolūcijas sākums Latvijā | 6 | |
| Revolucionārā kustība paplašinās Latvijā | 7 | |
| Revolūcijas kulminācija | 8 | |
| Revolūcijas norise Latgalē | 9 | |
| Soda ekspedīciju darbība Latvijā | 11 | |
| Politikās norises Latvijā pēc 1905. gada revolūcijas | 12 | |
| Kopsavilkums | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
19. gadsimta beigās Latvija bija iekļauta Krievijas sastāvā, tomēr reālā vara piederēja vācu muižniekiem un vietējai varai – pārvaldes un tiesu iestādēm.
19. gadsimts bija sākums jaunām pārmaiņām Baltijas valstīs. Krievija sāka realizēt politiku, kas paredzēja Baltijas valstu pārkrievošanu. Tika atzīts, ka vecajā valsts iekārtā ir daudz nepilnību un trūkumu. Tāpēc tika veiktas pārmaiņas – rātes vietā tika iecelta dome, kas ievēlēja valdi un tās galvu, visus vadošos amatus ieņēma atsūtītie krievi, visās iestādēs tika lietota tikai krievu valoda. Visa iznākošā literatūrā tika stingri cenzēta. Pēc Krievijas parauga tika pilnībā pārmainīta izglītības sistēma. Kā vienīgo mācību valodu noteica krievu valodu. 1885. gadā visas tautskolas un skolotāju seminārus pakļāva impērijas Izglītības ministrijai. Šāda Krievijas politika nebija pa prātam daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc izveidojās tādas kustības kā Jaunā strāva.
19. gadsimta 80 -to gadu beigās Latvijā sāka izplatīties jauns kultūras virziens – Jaunā strāva. Jaunās strāvas uzskati un idejas bieži vien konfliktēja ar tautas atmodas darbinieku, jeb tautībnieku idejām. Šī iemesla dēļ tautībnieki centās jauno strāvu apkarot. Jaunās strāvas virziens ātri izplatījās un tam bija daudz piekritēju, jo tam par iemeslu bija daudz labvēlīgu apstākļu. Viens no šādiem apstākļiem bija urbanizācijas pieaugums. Šajā laikā vairums latviešu dzīvoja laukos, un bija zemnieki, kas sava dzīves un darba veida, kā arī tiesiskā stāvokļa ziņā daudz neatšķīrās cits no cita. Vairums zemnieku pārcēlās dzīvot uz pilsētām, un sāka dalīties sabiedrības slāņos un iedzīvotāju grupās – amatniekos, tirgotājos, strādniekos, kalpotājos utt.
Otrs labvēlīgais apstāklis Jaunās strāvas izplatībai bija pagurums tautas atmodas kustībā. Tautībnieku darbība bija visai vienpusīga – viņi rūpējās tikai par latviešu tautas kultūru, bet politiskās intereses bija atstātas novārtā. Viņi neatlaidīgi izkopa latviešu valodu un pētīja Latvijas pagātni, tomēr iegūstot personīgo turību aizmirsa par tautas vajadzībām un problēmām.
Tieši šo iemeslu dēļ daudzi tautībnieki novērsās no šīs kustības un pievērsās Jaunajai strāvai.…
Darbā apskatītas politiskās, ekonomiskās un sociālās norises 1905. gada revolūcijas laikā un pirms tās.
