“Ikviens Latvijas Valsts prezidents simbolizē noteiktu laika posmu mūsu zemes vēsturē. Jānis Čakste pārstāv ticību kauju laukos un diplomātiskajās cīņās izkarotajai neatkarībai, Gustavs Zemgals – partiju kompromisu meklējumus, Alberts Kviesis – ekonomiskās un parlamentārās krīzes laikmetu. Kārlis Ulmanis saistās ar centieniem panākt saimniecisku uzplaukumu un nacionālo vienotību […] Guntis Ulmanis personificēja atdzimušās valsts grūtības un veiksmes. Patlaban Vaira Vīķe - Freiberga atšķir jaunu vēstures nodaļu, kurā ierakstītas cerības par drošu nākotni vienotā Eiropā” –šie ir ievadvārdi Arnolda Auziņa grāmatai “Brīvās Latvijas prezidenti” (1., 1.lp.)
Latvijā Valsts prezidenta amats ar Satversmes noteiktām pilnvarām iedibināts pirms astoņdesmit diviem gadiem un kopš tā laika Latvijas Valsts prezidents (neskaitot Padomju okupācijas laiku) kā valsts galva ir pati ievērojamākā persona valstī un prezidenta politiskā darbībai ir nozīmīga lomu valsts dzīvē.
Pēc Pirmā pasaules kara, Latvijai, kas ilgus gadsimtus bija pakļauta svešām varām, radās iespēja izveidot savu valsti un, par spīti nelabvēlīgajiem politiskajiem un militārajiem apstākļiem, 1918.gada 18.novembrī dzima Latvijas Republika. …
