Mūsdienās liela daļa darba devēju un uzņēmumu vēl joprojām neizprot darbinieku nozīmīgumu uzņēmuma pastāvēšanā un spējā veiksmīgi darboties. Šo uzņēmumu potenciālais pastāvēšanas laiks mērāms ne vairāk kā desmit gadu rādiusā, kopš tā pastāvēšanas pirms sākumiem. Liela daļa šo vadītāju uzskata, ka jebkurā ekonomiskā vai politiska situācijā, kas dominē Valstī ir iespējams jaunus un, daudzmaz atbilstošus, darbiniekus atrast ik uz stūra. Darbiniekiem tiek maksāta alga, atvilkta soda nauda no algas, ja kas paveikts nepareizi, nodrošinātas labierīcības un viss, kas viņiem ir jādara ir labi jāveic savi pienākumi un nav jāuzdod jebkādi jautājumi. Par darbinieku motivēšanu vai viņu potenciāla izzināšanu un pareizu novirzīšanu ''īsto'' darbu veikšanā nemaz nerunājot. Tad nu, lūk, šis pieņēmums atbilst kādai populārai tēzei, kas klīst kā biedējoša leģenda mūsdienu izglītoto cilvēku prātos, kad tie ir jauna darba meklējumos – ''Turēt tumsā, ik pa laikam apliet ar mēsliem un novākt katru, kurš paceļ galvu''. Šī tēze saucas ''Šampinjonu metode'' un tās izcelsme skaidrojama ar darba vadīšanas procesu, kas pielīdzināta tam, kā (patiesībā) tiek audzēti šampinjoni. Lai izskaustu šādas situācijas un uzņēmuma darbinieki pildītu savus pienākumus nevis baiļu dzīti, bet gan labprātīgi un, iespējams, nostrādātu kādu papildus darba stundu bez atalgojuma, ir nepieciešams tos motivēt, izzinot darbinieku vēlmes un intereses.…
