5. Bilances posteņu raksturojums
Grāmatvedība ir zinātne, kur visam jābūt sakārtotam, tāpēc arī bilances aprēķināšanā ir jābūt sava kārtība, kas ir izteikta arī bilances posteņu noformēšanā. Posteņiem ir jābūt sakārtotiem rindās, tās, savukārt, ir jānumurē (jākodē), lai ērtāk strādātu ar bilances atlikumu. Summai, kas tiek atspoguļota līnijā, ir jābūt noradītai dinamikā, salīdzinot pārskata perioda sākumu un beigās. Ar to palīdz slejas.
6. Peļņas vai zaudējuma aprēķins
Peļņas vai zaudējuma aprēķins atspoguļo kādā noteiktā pārskata periodā uzņēmuma peļņu vai zaudējumus. Balstoties uz pārskata mērķi, tiek izvēlēts pārskata periods. Parasti par pārskata periodu tiek izvēlēts viens gads, tomēr uzņēmuma vadība var pieprasīt to par īsāko periodu, lai iegūtu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli un izstrādāt veiksmīgāko stratēģiju, lai nākotnē iegūt lielāko peļņu vai izvairīties no zaudējumiem. Ir divas metodes peļņas vai zaudējumu aprēķināšanai – pēc izdevumu veidiem un pēc izdevumu funkcijām. Šīs metodes ir pieejamas Gada pārskata un konsolidēto gadu pārskatu likumā. 2. un 3. pielikumā, kur ir aprakstīta izdevumu vai ienākumu klasifikācija, kurus ir jāskaita, lai iegūtu peļņu.…
