Diplomātijas nozīme ārpolitikas kursa veidošanā.
3 galvenie virzieni, kas formulēti 80.-90.gados. Tie balstās uz praktisko diplomātiju uzskatiem par diplomātijas būtību un jēgu, ņemot vērā pasaules rūgtumu.
1. Bžežinskis 20.gs.beigu izcils politiķis, zinātnieks, grāmatu autors, poļu izcelsmes. 1980.g. uzsāka krusta karu pret komunismu, realizēja pāvesta ievēlēšanu no poļiem un sekmēja komunisma sabrukumu. Viņš uzsver, ka profesionāli diplomāti jauc ārējo politiku un diplomātiju, tāpēc viņš uzskata, ka diplomātija ir tehnisku līdzekļu izvēle, lai aizsargātu valsts nacionālās intereses. Reducē diplomātiju līdz sūtniecības līmenim.
2. Metloks (80.g.b.- 90.g.s.) ASV vēstnieks PSRS, profesionāls diplomāts. Uzsver, ka demokrātiskos apstākļos pastiprinās sabiedrības ietekme uz starptautiskajām attiecībām, piedāvā teoriju par spiedienu atbildi. Uzskata, ka diplomātijai ir jāsaskaras ar sociālo jautājumu analīzi, kultūras, politikas, demogrāfijas, ekoloģijas, etnoloģijas, psiholoģijas spiedienu analīzi tai vai citā valstī. Diplomātam jāpārvalda un jāizprot konkrētās valsts mentalitāte, sabiedriskā doma bieži vien izdara tik spēcīgu spiedienu, ka tā nosaka valsts ārpolitiku. Diplomātija ir jāparedz. Diplomātija veido savas valsts ārpolitiku.
…
