| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| Ideoloģijas elementi, tās funkcijas | 2 | |
| Liberālisms | 3 | |
| Modernais liberālisms | 3 | |
| Klasiskais liberālisms | 3 | |
| Konservatīvisms | 4 | |
| Tradicionālais konservatīvisms | 4 | |
| Konservatīvie, liberālie konservatīvie, nekonservatīvie | 4 | |
| Sociālisms | 5 | |
| Reliģija kā ideoloģija | 6 | |
| Izmantotā literatūra | 6 |
Pirmais jēdzienu “ideoloģija” 19. gadsimta sākumā ieviesa Antonijs Trasī darbā “Ideoloģijas sastāvdaļas”. Tad ideoloģiju saprata kā zinātni par to, kā labāk īstenot politiku vai centienus, meklējumus, kā politiku vērst par objektīvu, zinātnisku un patiesu.
Jēdzienu “ideoloģija” lieto vairākās nozīmēs. Vieni ar ideoloģiju saprot argumentus, pamatojumu, lai attaisnotu pastāvošo varu un atturētu no centieniem to gāzt. Otri ideoloģiju pielīdzina “laicīgajai ticībai”, politisko uzskatu sistēmai, ar kuru izskaidro visu notiekošo pasaulē. Trešie ar ideoloģiju saprot idejas, uzskatus, kas vada cilvēka darbību. Ceturtie ar ideoloģiju saprot ideju, uzskatu kopumu, atbilstoši kuram cilvēki cenšas izskaidrot pasauli, pārveidot, uzlabot esošo sabiedrisko iekārtu. Šīs idejas izmanto, lai attaisnotu pārgrozījumus, mērķus un līdzekļus.
Visbiežāk ar ideoloģiju saprot vienotu kādas grupas ideju uzskatu, vērtību, pārliecību sistēmu, ar kuru cenšas izskaidrot, kā sabiedrība veidojusies, pamatot kādai sabiedrībai vajadzētu būt, un pamudināt cilvēku rīcībai un darbībai.…
Politiskās ideoloģijas jēdziens, tās elementi, fukcijas, kā arī nedaudz par konservatīvismu, liberālismu, sociālismu un reliģiju kā ideoloģiju.
