Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 1.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 2.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 3.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 4.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 5.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 6.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 7.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 8.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 9.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 10.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 11.
  • Referāts 'Latviešu koka celtnes un to iekārta. Rija', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Ievērojot antisanitāros dzīves apstākļus, Vidzemes zemnieki jau pirmajos dzīvojamo riju attīstības posmos centās uzlabot savus mājokļus, bet sākumā tas izdevās tikai turīgākajiem un tiem, kas bija iemantojuši muižas labvēlību. Pirmais pasākums te bija īpaša dzīvojamās telpas- kambara piebūvēšana rijas galā vai sānos tā, lai telpa kaut cik siltu no rijas krāsns. Vecākā līdz mūsdienām saglabātā šādu uzlabotā dzīvojamā rija ir brīvdabas muzejā pārvietotā 1670. gados celtā Valmieras dzīvojamā rija, kam piebūvēts arī gala kambaris. Tā celta tajā pašā laikā, uz kuru attiecas senākās rakstītās ziņas par dzīvojamām rijām Latvijā. [3]
Rijām piebūvētajiem dzīvojamiem kambariem bija ievērojama nozīme Vidzemes zemnieku mājokļu uzlabošanā feodālisma periodā, jo tie deva iespēju izrauties no tumšās, dūmakainās un netīrās rijas.
Visu 18. un 19. gs. rijas turpināja papildināt ar vienu kambari, kuru izveidojumu pakāpeniski uzlaboja. Kambarim tika ierīkota atsevišķa ieeja un īpaša krāsns, ko kurināja no rijas. Kad 18.gs. otrajā pusē un 19. gs. sāka mūrēt dūmeņus, krāsni kurināja no no kambara, bet ēdienu joprojām gatavoja rijā uz atklāta pavarda, vēlāk tika ierīkotas arī plītis.
Rijai piebūvēto dzīvojamo kambaru apsildīšanas ierīces ir visai dažādas. Tās izveidotas atkarībā no saimnieka rocības un mūrnieka darba iemaņām. Dzīvojamos kambaros izcirta lielākus logus, kuros turīgākie saimnieki ielika stikla rūtis, taisīja plēstu apaļkoku vai dēļu griestus, arī māla klonu aizstāja ar apaļkoku un dēļu grīdām.
Nākamajā attīstības posmā, 18. un 19. gs. mijā, rijai piebūvē divus vai vairākus dzīvojamos kambarus, kur saimnieka ģimenei un pārējiem paredzētas atsevišķas telpas. Šāds telpu sadalījums bija analogs tā laika dzīvojamo ēku ierastajam sadalījumam saimnieka ģimenes un gājēju istabās. Arī siltumcentri tika aizvien vairāk atdalīti no rijas.
Lai kambari būtu ērtāki, tos nereti izveidoja platākus nekā pārējā celtne. Tiem bija atsevišķas ieejas. Platajās paspārnēs kas veidojās virs rijas un piedarba, pakļaujot tos kambaru jumtam, rijas sānos ierīkoja priekšnamus, pieliekamos u.c. palīgtelpas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants