Renesanse bija laiks, kad cilvēki beidzot sāka apzināties sevi kā vērtību un dabas svarīgāko sastāvdaļu. Šos uzskatus radīja un papildināja tā laika jauna kustība, kas tika dēvēti par humānistiem(humānus tulkojumā nozīmē-cilvēcīgs). Humānisms nebija jaunievedums pasaules kultūrā,tas pastāvēja arī iepriekš, bet tieši renesanses laikā humānisma idejas uzplauka ar lielāku spēku. Pateicoties šai kustībai,cilvēki pievērsās ticībai sev un saviem spēkiem.Cilvēki sāka sevi uzskatīt par ko īpašu. Pateicoties humānisma kustības izvirzītajām vērtībām, radās nostāja pret personības apspiešanu, paverot iespējas jaunam filozofiskam uzskatam – antropocentrismam, kura pamatā ar savu fizisko skaistumu, individuālajām īpatnībām un garīgo spēku ir „Visuma centrs” -cilvēks, kurš tagad bija brīva, baudām nodoties tiesīga personība ar tieksmi, atmetot lieko un nevajadzīgo, izzināt tieši reālo pasauli, tajā pašā laikā neatsakoties no kristietības.…
