-
1905.gada revolūcija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1905.gada revolūcija Latvijā | 4 | |
| 1. | Revolūcijas cēloņi | 4 |
| 2. | Revolūcijas norise | 6 |
| 3. | Revolūcijas sekas | 9 |
| Nobeigums | 10 | |
| Izmantotā literatūra | 11 | |
| Pielikums | 12 |
1905.gada revolūcija bija prasījusi no latviešiem ļoti lielus upurus- bez tiesas sprieduma bija nošauts 2041 revolucionārs, kara tiesa bija pasludinājusi 427 nāves spriedumus, katorgā1 uz Sibīriju bija izsūtīti 2652, bet 7000- 8000 sodīti ar cietuma sodiem. Ap 5000 revolucionāru laimējās izbēgt uz ārzemēm, galvenokārt, uz ASV, tika nogalināti 82 baltvācieši [1., 155.lpp]. Revolūcijas cīņu un soda ekspedīciju laikā iznīcināja ļoti lielas materiālās vērtības- ēkas un mantas. Kā smags upuris uzskatāms arī tas, ka revolūcija slaika varmācības un patvarības vājināja tautas tiesisko un tikumisko apziņu.
Taču, neraugoties uz revolūcijas apspiešanu, kas prasīja lielus zaudējumus un upurus, valdība bija spiesta dot svarīgas politiskas koncesijas (nomizmantošanas), atzīstot pavalstnieku tiesības piedalīties likumdošanas darbā un kontrolēt administrācijas rīcību. Sāka darboties Valsts dome un padome. Izpildot oktobra manifesta solījumus, nācās atcelt ierobežojošos noteikumus par presi, sapulcēm un biedrībām, kā arī pārtraukt tautskolu rusifikāciju. Legāli varēja pastāvēt pilsoniskās partijas, un laikraksti drīkstēja ievietot arī to Valsts domes locekļu runas, kuri kritizēja valdību.…
1905.gada nemieri bija visplašākā revolucionārā kustība, kādu līdz tam latvieši savā vēsturē vēl nebija piedzīvojuši. Šajā kustībā piedalījās ļoti plašas un dažādas tautas aprindas- fabriku strādnieki, saimnieki, laukstrādnieki, inteliģence utt. Bija vairāki iemesli, kas šīs dažādās latviešu tautas aprindas pamudināja piedalīties nemieros. No tiem galvenie bija šādi: 1) Krievu valdības spaidi; 2) Muižnieku privilēģijas; 3) Jaunās strāvas revolucionāro ideju ietekme.
