Globālā pieeja nozīmē dažādu organizāciju menedžmenta pozitīvās pieredzes pētīšanu, apkopošanu un izmantošanu pēc noteikta modeļa. Savukārt par vienu no populārākajām ir kļuvusi saistošā pieeja, kas nozīmē pozitīvas menedžmenta pieredzes, kas pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēta veiksmīgās organizācijās, pētīšanu un izmantošanu.
Īstenojot minētās modernā menedžmenta pieejas praksē, katra valsts un pat uzņēmums ievieš tomēr savu specifiku. Kā ļoti populāru metodi, kas ietilpst moderno teoriju klāstā var minēt visaptverošo kvalitātes vadību, kas būtībā ir metožu kopums, kas tiek virzīts uz nepārtrauktu kvalitātes paaugstināšanu un patērētāju vajadzību apmierināšanu, plaši iesaistot šajā darbā organizācijas darbiniekus. Šī metode izceļas ar šādiem galvenajiem elementiem – darbinieku iesaistīšanās visos darba procesos, organizācijas uzmanības koncentrēšana uz patērētājiem, rādītāju salīdzināšana ar konkurentiem un darba procesa pastāvīga pilnveidošana. Tomēr var teikt, ka sāk veidoties jau nākošā menedžmenta koncepcija, kura cenšas cīnīties ar vienu no galvenajām menedžera problēmām – spēju ietekmēt cilvēkus piemēroties apstākļiem. Pakāpeniski veidojas apmācošas organizācijas koncepcija, kuru arī var pieskaitīt pie modernā menedžmenta teorijas pārmaiņu apstākļos. Tā koncentrējas uz komandas struktūras veidošanu, pilnvaru deleģēšanu un informācijas pieejamību. Šīs teorija nosaka, ka organizācija ir jāveic attīstība un pārmaiņas pirms vēl ir radusies vajadzība pret tādām.
…
Lai arī par modernās menedžmenta teorijas pirmsākumiem uzskata 19. gadsimta beigas, tomēr arī daudzus gadu desmitus pirms tam par menedžmentu bija daudz ideju un teoriju. Toreiz (un arī vēl joprojām) menedžmenta teorijas izveidi un attīstību ietekmēja trīs galvenie faktori – ekonomiskie, sociālie un politiskie. Sociālie faktori, kas ir viss tas, kas saistīts ar cilvēku uzvedības normām un sociālo vidi sabiedrībā. Sociālie faktori ( piemēram, kultūra, izglītība, drošība) ietekmē cilvēku vērtības, vajadzības un uzvedības principus. Līdz ar to mainās arī attiecības starp cilvēkiem – uzņēmuma vidē – starp priekšniekiem un padotajiem. Lai arī attiecības starp priekšniekiem un padotajiem parasti attīstījās pretruna cīņā, tomēr tas viss (bieži konflikti, streiki) sekmēja jaunu menedžmenta teoriju radīšanu, kurās uzmanību pievērsa gan motivēšanai, gan cilvēku izturēšanās problēmām. Politiskie faktori (piemēram, valsts institūcijas, likumdošana) teorijas attīstību ietekmēja divējādi. Ir svarīga ne tikai sabiedrības kopēja attieksme pret biznesu un kādi ir ekonomikas regulēšanas instrumenti, bet nozīmīgs ir arī informācijas pieejamības faktors – ja informācija tiek slēpta, tad par nopietniem zinātniskiem pētījumiem un teoriju attīstību nevar būt ne runa. Savukārt informācijas pieejamība deva iespēju analizēt biznesa un tautsaimniecības attīstības tendences un līdz ar to izstrādāt un piedāvāt jaunas menedžmenta metodes un paņēmienus.
